ceturtdiena, 2014. gada 6. februāris

Lai pirkstiņi neapdeg

Kad sāk degt pirkstiņi, saprotu ka caurumi cimdos ir pārāk lieli.  Ir nepieciešami jauni cimdiņi. Kad sāku šūt jaunos cimdus, tad tikai pamanīju, ka esmu izvēlējusies sava bloga krāsas. Tādas mīļas man kļuvušas zaļpumpainās...


Sen sen innterneta klejojumos redzēju taurenīti, kas mani uzrunāja un nu tas ir arī materializējies.







otrdiena, 2014. gada 28. janvāris

Paldies!

Gribas tik daudz pateikt... Jau trešo dienu tās stāv, tās plaukst un smaržo. Zinu, ka manam paldies šeit ir īstā vieta.  Laine uzorganizēja īstajā man laikā  blogekskursiju. Ļoti man gribējās izkāpt no savas ikdienas, tas bija ļoti nepieciešams. Burvīga brīvdiena. Daudz čalošanas, vārdu lavīnas, smiekli, spiedzieni.  Skaistas lietas mani iedvesmo.  Un es nenobijos, par to visu,  ko gaidīju varu tikai ķiķināt(psaiho).
Frīdas Kalo lampiņu es noteikti uztaisīšu, jo tā piestāvēs manu princešu istabai. Kā man gribējās ielēkt tai rōzajā sirsniņu laivā lakstos. Skaistas rōzā atmiņas ar pavasara smaržu, jo tur taču jau bija pavasaris. Es nemīlu aukstumu un ziemu, lai dzīvo pavasaris. Vieta kur noteikti nokļūsiet pavasarī.
Kristīnei paldies par prieku ko tu dod šādi. Un maniem bērniem arī tika gabaliņš no šī prieka-buņdžiņprieka.


Feini bija to visu ieraudzīt dzīvajā un satikt tik daudz blogļaužu. Paldies par to ka jūs esat.

trešdiena, 2014. gada 22. janvāris

Lasīšana (fināls)

Šito varētu nosaukt par tādu mazo fināliņu. Mans bērns beidzot lasa. Urrā.... 
Atnāk ar grāmatu rokā un paziņo ka lasīs. Es biju diezgan pārsteigta, ka visu laiku nekādu interesi neizrāda, tiek ignorēts šis fakts,  it kā tāda lasīšsana nemaz neeksistētu. Un viņa lasa, lasa vārdus, teikumus un atkārto un saprot, ko ir izlasījusi. Un nu abas māsas lasa viena otrei vakara pasaciņas pirms gulētiešanas.  Es tā priecājos un esmu tik lepna par savu meitiņu, ka gribas man visiem pastāstīt kāds malacītis ir mana dūdiņa.
centos mūsu ikdienā iesaistīt lasīšanu


pat pārgājienā uz lielo koku rakstījām lietu





likām burtus jūras krastā un ķērām butes



atvadas no vasaras


Otrā lieta par ko es esmu patīkami pārsteikta, ka mazā māsa iesaistās lielās māsas mājasdarbu tapšanā ar lielu prieku. Lielajai māsai bija jātaisa plakāts par mūsdienu raganas slotu. Kamēr lielā māsa paprāto ko un kā varētu, mazā māsa jau ir uzskicējusi ideju kas un  kā varētu būt ar visiem burtiņiem. Tagad mēs turpinām lasīšanu un rakstīšanu.



Ar skicīti jau vis nebeidzas, kamēr māsa taisa savu plakātiņu, mana mazā jau ir uztaisījusi savu lielprojektu ragana un princese. Vai jums bērni ar taisa tādus lielus cilvēkus? Man tie ļoti patīk, es tādus skaistumus saņemu visos svētkos un arī pārējie mājinieki, sevi pilnā augumā .




Viens posms nu mums ir pieveikts, nu mēs turpinām apgūs labākas lasītprasmes un rakstīšanu.

ceturtdiena, 2014. gada 2. janvāris

Svētku pieturzīmes

Sniegs kā pasaku valstībā...


No nekurienes pēkšni uzradies minka....




Uzturēt sniega sajūtu....



Svecītei arī  vajag sasildīties..



Rūķu darbnīcas rosība... 



Pilns grozs ar cimdiņiem, kas ness sevī mazu pārsteigumu...


Gribas vēl pakavēties svētku sajūtās...





svētdiena, 2013. gada 15. septembris

Svinam rudeni


Sēnes sēnītes un....


kad nav vairs mīkstā sintaponta ar ko pildīd ķirbi, sanāk ķirbis ar celulītu


pirmdiena, 2013. gada 19. augusts

Burti, jūra, indiāņi

Izbaudam pēdējās siltās vasaras dienas. Es jau sāku skumt pēc vasaras kaut viņa vēl nemaz nav beigusies. Noteikti turpinām mācīties burtus un ne tikai...








Taisām jocīgas sejiņas kamēr sanāca viens īsts indiānis.


Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...