pirmdiena, 2012. gada 31. decembris

Gadumijas dzēriens rokdarbnieču gaumē!

Zinot ka publiskās vietās nedrīkst staigāt ar grādīgo pudeli, šogad visiem sadāvināju apadītus burbuļūdeņus. Nu tā lai ir pa smuko. Gan silti, gan skaisti un pieklājīgi!


Rokdarbiem bagātu jums nākamo gadu!

svētdiena, 2012. gada 30. decembris

Enģelim par godu

Šogad bērnudārzā vecāku mājas darbs bija eņģeļi. Prieks manis tas bija teikšu tā diezgan grūti, pat vienubrīd bija doma iet un veikalā nopirkt jau gatavu. Tamborēt es nemāku un no papīra taisīt Enģeli pār Latviju ar tā kā negribējās. Bija vairāki meģinājumi, kas ieripoja miskastē. Ar nelieliem labojumiem, lai enģelis neizskatītos pēc eņģeļpudeles - grādīgā enģelīša, pabeidzu savu mazo enģelīti. Diezgan interesanta un dažāda izpratne ir cilvēkiem par enģeļiem.










sestdiena, 2012. gada 29. decembris

Paldies, rūķi!

Mans rūķis jau bija ļoti čaks! Paciņa jau pastā mani gaidīja pirms Ziemassvētkiem, tik es neuzdrošinājos apskatīties paskastē pirms neesmu aizsūtījusi savu dāvadiņu! Esmu laimīgi tikusi līdz pastam un lielum lielā kaste ir man rokās, kas ar bija man liels pārsteigums, kad pastniece iznesa man nevis mazu aploksnīti, bet tādu pamatīgu kasti.


Paldies, Ineta, par saldumu lādīti, esmu to jau piepildījusi līdz malām pilnu ar Ziemassvētku rūķa sanestajiem saldumiem.


Mans rūķis dzīvo http://tailor-ineta.blogspot.com/ šajā virtuālajā mājiņā. Es jau ļoti iefanoju par tiem zirņiem- zirņu pākstīm. Bet nu lādīte ir vienkārši fantastiska...


Paldies Inesei par šo jauko pasākumu, jo zinu ka ir to vērts. Apbrīnoju jau kuro gadu šos smalkos darbus un cik daudz tur ir ieguldīts darbs. Ar kādu mīlestību un pacietību tas veikts. Paldies!!!


svētdiena, 2012. gada 23. decembris

Eņģelis



Mans rūķi, neuztraucies, tava dāvana ir pastā. Atzīšos, ka savā pirmsvētku skrējienā aizmirsu ka netikai man ir jānosūta dāvaniņa slepenajam draudziņam.  Bet to, ka man ar kāds sūta dāvaniņu  biju pavisam piemirsusi un tikai šorīt ieskatījos pasta kastītē. Tur bija uzaicinājums uz pastu pēc dāvaniņas, bet mana tālā pasta nodaļa jau bija slēgta., diemžēl. Tad nu pie dāvaniņas tikšu tikai pēc svētkiem. Būs tikai ilgāks un pacietīgāks gaidīšanas laiks.


Nebiju domājusi ka uzšūt enģeli būs tik grūti. Uz bērnudārzu bija jānes pašu rokām taisīts eņģelis. Ilgi ilgi domā ko un kā. Kaut kā šī ideja man diezgan ilgi nelikās kopā. Bija pat doma aiziet uz veikalu un nopirkt jau gatavu.

Tad  nu tāds ir mans enģelis.


Jaukus visiem Ziemassvētkus! 
Būsim kopā ar saviem mīļajiem!

otrdiena, 2012. gada 18. decembris

Dāvana...

Īpašam cilvēkam,  skolotājai!


Nolēmu jums parādīt, jo skolotāja bija izrotājusies koncertā, lielajā noslēguma ballītē. Tas dod gandarījumu, ja tos nēsā, tātad patīk.


sestdiena, 2012. gada 15. decembris

Ziemassvētkus gaidot!

  Kā manas meitenes gaida Ziemssvētkus. Mans piecgadnieks skaita kalenārā  pat dienas, cik vēl ir palikušas līdz rūķu ienākšanai mūsmājās.



 Bērni ir tie, kas prot uzburt šo Ziemassvētku brīnumu sajūtu un ienest mājās Ziemassvētku smaržu. 


 pat vīriņš aizrāvās ar piparkūku glazūrēšanu



Arī vēstules Ziemassvētku vecītim esam uzrakstījuši(es ar ceru ka šajos ziemassvētkos man beidzot rūķis atnesīs ilgus gadus gaidīto sniega bumbu). Lasot lielo diskusiju, kas izvērsās Aijas blogā par ziemassvētku vecīti un viņa būtību, es nonācu pie secinājuma, ka esmu ļoti lepna par savu bērnu, par to kāda man ir forša meita. Biju jau es nobijusies drusku, kādas tās vēlmes tomēr būs, vai spēšu es tās materializēt.  Kad rakstījām vēstules ziemassvētku vecītīm, viņa teica: man taču neko nevajag , man jau viss ir!!


Lai ātrāk ritētu šis laiks pašūdināju zeķi kur ielikt kādu kārumiņu




 Es ar nenocietos un pamēģināju šīs jaukās sniegpārsliņas, tik trauslas un maigas un dejo pie katras māzākās vēsmiņas.


trešdiena, 2012. gada 12. decembris

Apadam kājiņas apadam dāvanas

           Mani tik  ļoti iepatikās reklāma, kur tiek apadīts viss. Sākot no galda, krūzītes, pat svecītes liesmiņa  ir no dzīpariņa. Nobeigumā pati māja tiek pie skaistās adītās rotas (tikai neatceros, ko tai reklāmā īsti reklamē, bet tas jau nav svarīgi, galvenais, kā tā mani uzrunāja). Tā nu es iespaidojos un sāku apadīt dāvanas- šķidrumu iepakojumus. 



Ar to adīšanu man ir kā ir jau otro gadu adu džemperkleitu otrjai meitai, bet kaut kā negrib tā kleita beigties.


 Pēc vecākās meitas lūguma tapa mazgabarīta darbiņš, jo to tak es spēju, tas ir manos spēkos neadīšu tak es gadu un tā es saadīju pat divus pārus.

Stilbu sildītāji-getras






Esmu gandarīta par savu veikumu, jo tomēr adīšana nav mana stiprā puse, nevaru nolikt sevi plauktīņā pie adītājiem.


Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...