pirmdiena, 2012. gada 20. augusts

Mikipeles izaicinājums

Solīju un nu atrādu sevis mesto izaicinājumu Mikipelei. 


Pēc jautājuma bērnam, "nu kādu tad tu ballīti gribētu sev", sapratu, ka nu  ir ziepes. Šī ir pirmā ballīe manai mazajai jaunkundzei vienai pašai, kuru viņa patiešām ļoti gaidīja, jo redz viņa būšot pati galvenā, kaut gan es teikšu, ka viņa man ir diezgan kautrīga un atturīga būtne, un nav izrādījusi interesi pēc pūļa.
Nu par tām mikipelēm tā kā es iesāku, bet manam bērnam ir tak topā pašlaik princeses un rōzā . Lielā pārliecībā iesākot pārunas, ko un kā vēlētos, tik par princesēm runāju, bet....Tad nu satraukti metos pie tantes googles prasīt,  ko no tā visa īsā laikā var izdomāt.
 Atradu ļoti jaukas idejas ko un kā darīt un tik daudz melnās krāsas nebiju imantojusi  nu neatceros gan, laikam jau vispār neesmu izmantojusi melno papīru. Nemīlu es melno krāsu.  Redz kā visam pienāk pirmā reize, kā saka nesaki nekad nekad.

Tad nu krāsu pods priekšā un ķērāmies mēs meitenes pie darba. Daudz daudz baltu punktiņu.


Noteikti jau ar vajadzēja ielūgumus.






Un beidzot ar manā namā ir karodziņi, gan ne no auduma, bet tik sen kārotie karodziņi  ir arī man. He, he , man ar par tiem prieks, kā mazai meitenei.


Saposām namu kā kārtīgai minniju ballītei pienākas.






Cepām ar bērniem auzu pārslu cepumus.



un apzieķējām tos ar šokolādi un salipinājām minijas cepumiem bantes


Un sējām daudz lentīšu un līmējām nakļeikas.


Gatavojām groziņus cepumu līdzņemšanai uz mājām. Šī daļa bērniem patīk vislabāk, kad var ko veidot un taisīt, bērni ir ļoti atsaucīgi.




Un torte, mana vienkāršā un ātrā cepumtorte. Mīlu vienkāršās un ātrās receptes, lai dzīvo cepumtortes, jo tā garšo visiem.




Lūk tāds bija mans piedzīvojums ar Minnijām!

piektdiena, 2012. gada 10. augusts

Mana vasara

Rit mana atvaļinājuma 10 diena.Un es cenšos tā kārtīgi izbaudīt savas brīvās dienas. Laiks ir paskrējis tik ātri un tik sen ir bijis mans pēdējais ieraksts. Tad nu man sanāks tāds mazs atskatiņš uz manu ātri auļojošo  vasaru.


  • Rokdarbiem esmu nodevusies diezgan maz, jo nebeidzamās zīmītes, ko šuvu darbā aizdzina manu radošo garu, ka nemaz negribējās ko darināt.



  • Senie, tālie, bet tik nozīmīgie Līgo svētki ar saviem rituāliem. Kuros tapusi ir arī kāda bilde ar mani, jo parasti jau es esmu fotoaparāta otrā pusē. 



  •  Esmu sajūsmā par Dabas muzeju, tas ir apmeklēšanas vērts. Es nenocietos un jau trešajā stāvā izvilku fotoaparātu, bet tas ir to vērts. Tik interesanti tur bija. Tik interesanti ir pasniegtas ekspozīcijas, kas pa tiešām aizrauj, ar mazu noslēpumu, kas liek turpināt .... nu kas tad tur, kas tur....



Mēģināju es ar saražot elektrību.
Spēļu istaba






  • Pabeidzu tamborēt zilo zaķi. Esmu viņu nodēvējusi par tizlo zaķi.Neesmu sajūsmā par gala rezultātu, bet man sagādā prieks tas  ka zilā zaķa īpašnieks ir sajūsmā par zilo zaķi un Zaķis ir jau kārtīgi noslienāts.




  • Mieīrgie vakari Daugavas krastā ar rōzā mākoņu fonu



  •  Un protams meiteņu ballītes. Mans mikimaušu izaicinājums.Gatavošanās baļļukam.



Par to kā mums gāja ar Minnijām,  drusku vēlāk.
  •  par blogdraugu tusiņu esmu piemirsusi, piedodiet, esmu to savā aizņemtībā palaidusi garām, gribas jau man, bet šo reizi nāksies....
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...