Lasīšana (fināls)

Šito varētu nosaukt par tādu mazo fināliņu. Mans bērns beidzot lasa. Urrā.... 

Atnāk ar grāmatu rokā un paziņo ka lasīs. Es biju diezgan pārsteigta, ka visu laiku nekādu interesi neizrāda, tiek ignorēts šis fakts,  it kā tāda lasīšsana nemaz neeksistētu. Un viņa lasa, lasa vārdus, teikumus un atkārto un saprot, ko ir izlasījusi. Un nu abas māsas lasa viena otrei vakara pasaciņas pirms gulētiešanas.  Es tā priecājos un esmu tik lepna par savu meitiņu, ka gribas man visiem pastāstīt kāds malacītis ir mana dūdiņa.

centos mūsu ikdienā iesaistīt lasīšanu

pat pārgājienā uz lielo koku rakstījām lietu

likām burtus jūras krastā un ķērām butes

atvadas no vasaras

Otrā lieta par ko es esmu patīkami pārsteikta, ka mazā māsa iesaistās lielās māsas mājasdarbu tapšanā ar lielu prieku. Lielajai māsai bija jātaisa plakāts par mūsdienu raganas slotu. Kamēr lielā māsa paprāto ko un kā varētu, mazā māsa jau ir uzskicējusi ideju kas un  kā varētu būt ar visiem burtiņiem. Tagad mēs turpinām lasīšanu un rakstīšanu.

Ar skicīti jau vis nebeidzas, kamēr māsa taisa savu plakātiņu, mana mazā jau ir uztaisījusi savu lielprojektu ragana un princese. Vai jums bērni ar taisa tādus lielus cilvēkus? Man tie ļoti patīk, es tādus skaistumus saņemu visos svētkos un arī pārējie mājinieki, sevi pilnā augumā .

Viens posms nu mums ir pieveikts, nu mēs turpinām apgūs labākas lasītprasmes un rakstīšanu.

Kas aug manā dārziņā (Lasām 4)

Burtu kartītes tagad ceļo mums visur līdzi. Pat jau mana mazā nu jau lielā meitiņa grib ņemt pati tās visur līdzi, lai kur mēs arī dotos.

Iedodu kaudzīti ar ar burtiem un bērns saliek no šiem burtiem vārdu. Protams iepriekš vienojamies kādu vārdu liksim.

Esmu ļoti priecīga ka bērns jau spēj saklausīt patskaņus vārdā. Arī ja paliek kāda lieka kartīte rokā , viņa sāk domāt un meklē kur tam burtiņam ir jābūt.

Domāju ka pie tiem patskaņiem vajadzēs ilgāk piestrādāt,  bet ju-hūū,  tas ir aizgājis.

kamēr mamma fotografē lēni tikmēr zirņu pākstis jau tukšas

Lasām ogas (mācāmies lasīt 3)

Ogas, odziņas , cik gardas tās!  Bet lai tās tiktu apēstas, vispirms rakstām, kā tās sauc. Un tikai tad tās varēs apēst.Teiksiet nežēlīgi?! Bērns jau ir pieņēmis manu piegājienu šai nodarbei un jau ar interesi iesaistās. Par ko es ļoti priecājos.

Rakstām visām odziņām nosaukumus.

Rakstot vārdus, saprotu ka viņa vēl nedzird patskaņus. Vārds tiek rakstīts bez patskaņiem. Uztver tikai līdzskaņus.

Uztaisījām paši savu apēdamo spēli. Iedevu žurnālu, lai sameklē un izgriež burtus.

Saliekam uz lapas sarakstītās kartītes un liekam  apēdamās ogas uz pareizajiem vārdiem. Ceru ka tā viņai šie vārdi paliks atmiņā, nostiprināsies.

Un nu var notiesāt tās gardu muti!!

Maisiņi tējām un stiprinam lasītprasmi

Liepu ziedi ir izkaltuši un tos jau var likt auduma maisiņos.

Sanāca man tāds radošs mirklis.  Mūza bija atlidojusi pie manis. Sataisīju savādākus tēju maisiņus.Nedaudz aizrāvos.

  

Un noteikti atkārtojam jauniemācītos vārdiņus. Meita saliek jau zināmos vārdus , es no tiem salieku teikumu. Grūti jau mums gāja ar teikumu lasīšanu, lai ietu vieglāk lellīte lasīja priekšā. Bērns pēkšņi atcerējās ka par teikumu tiek balva($)

Mācāmies lasīt 2

 Apvienojam liepziedu lasīšanu ar burtu likšanu.

Ir tik interesanti ka māsai ar gribas palīdzēt

lai zirņi un zemenes nokļūtu mutē, tie vispirms pārtop par vārdiem

izliekam kaltēties salasītos ziedus pie pārējām tējām un dodamies mājās apskatīties

 kā tas viss izskatās ar īstajiem grāmatās rakstītajiem burtiem

burti , zilbes, divskaņi

Lasīt mācīšanās!

          Saprotu ka nu ir laiks man ķerties pie darba, bet ir vasara gribas baudīt un priecāties par vasaras jaukumiem. Mans šīs vasaras moto baudīt vasaru un meklēt radošu pieeju lasīt mācīšanai.

Mans gandrīz sešgadnieks negrib mācīties lasīt, nelīdz kaudzes ar  darbu burtnīcām, ābecēm un kur nu vēl sacītais, visu iemācam vecākajam bēram, kas noteikti iemācīs, mācīsies līdzi un apgūs, nebūs lieku reizi mute jāvirina, kad bērns  noteikti lasīs ātrāk kā vecākā māsa. Atzīšos pat mēģināju iet vieglāko ceļu -  mēģināju viņu uzpirkt, par katru teikumu - naudiņu. Domāju ka vieglais ceļš pie koņču tikšanas stimulēs bērnu..... bet mans plāniņs cieta smagu neveiksmi.  Nekādas intereses, pat grāmata netika paņemta rokā un kur nu vēl mēģināt mani saukt talkā. Tik sākt man ierunāties par to kā atskan lielais NĒ.... 

       Burtus mācījāmies kopā ar vecāko māsu, pat ne kopā, noklausoties kā tiek mācīts vecākajai māsai, mazais ķipariņš 3 gados zināja jau burtus.Tāpēc ar nemaz neiespringu un atļāvos visam virzītites pašplūsmā ar domu redz cik ātri viss mums aiziet, tātad nebūs nekādas aizķeršanās. Zinu ka daudzi saka, kas tur nieks, vēl jau viens gads palicis.  Bet šogad mācoties visu gadu kopā ar pirmklasnieku, tas nav nekāds nieks. Tāda nu ir mūsu izglītības sistēma, lasīt ir bērnam jāprot pirmajā klasē ļoti labi. Jo tas ir visu pamats, lai  izpildītu darba burtnīcās un kontroldarbos dotos uzdevumus, bet  ja nevarēsi izlasīt, kas uzdevuma sākumā ir rakstīts, darbs nav veicams un ne vienmēr skolotāja spēs visus 28 klases skolēnus apstaigāt un nokontrolēt vai ir dzirdējis, jo bieži ir tak  interesantākas lietas.  Un no bērnudārza ar negaidu neko lielu, jo grupā kopā mācāmies ar mazākiem bērniem.

Tā nu ķeros pie darba un veikšu ierakstus, lai sevi kontrolētu un nepiemirstu savu apņemšanos.Jo viss jau ir atkarīgs no mums, cik daudz mēs ieguldam savos bērnos.

Atrādu jums mūsu pirmo mēģinājumu. Mans aicinājums uz lasīšanu beidzās ar vārdiem, es eju spējēties. Teicu, labi tad paspēlēsimies. Sameklēju  sen pirkto burtiņu un zilbīšu kartiņas un devos spēlēties. Rādīšu bildēs kā mums izdevās, bet izdevās...

No burtiem saliek vārdu ar manu palīdzību, jo bija aizmirsies burta r izskats. Nedzird vārdā patskaņus, tad liekam vārdu pa zilbēm.

tas bija jau tas grūtākais posms 

tā mēs spēlējāmies un mācījāmies lasīt

 

un te mans nevieksmīgais pirkums kurā diezgan vīlos, jo ....

pirku burtiņus ar domu taisīt dekorācijas kūkām un citām lietām, pie lielās burtu mācīšanās nolēmu iemēģināt un uztaisīt ledus burtiņus kas piederoši ar vasaras dzērienam, bet....

burti nav tā īsti redzami un vārdus mēs nelikām.  Bet ar visām bēdām virinot saldētavas durvis atklāju ka vēl palikuši pērnie aveņu, zemeņu un smilšērkšķu  krājumi un ļoti labi iederas dzērienam klāt ledus vietā - ideāli karstai vasaras dienai ātri pagatavojams kokteilītis. Viss kas saldētavā krūzē iekšā un turpinam  baudīt  karsto vaaru.

Ziemassvētkus gaidot!

  Kā manas meitenes gaida Ziemssvētkus. Mans piecgadnieks skaita kalenārā  pat dienas, cik vēl ir palikušas līdz rūķu ienākšanai mūsmājās.

 Bērni ir tie, kas prot uzburt šo Ziemassvētku brīnumu sajūtu un ienest mājās Ziemassvētku smaržu. 

 pat vīriņš aizrāvās ar piparkūku glazūrēšanu

Arī vēstules Ziemassvētku vecītim esam uzrakstījuši(es ar ceru ka šajos ziemassvētkos man beidzot rūķis atnesīs ilgus gadus gaidīto sniega bumbu). Lasot lielo diskusiju, kas izvērsās Aijas blogā par ziemassvētku vecīti un viņa būtību, es nonācu pie secinājuma, ka esmu ļoti lepna par savu bērnu, par to kāda man ir forša meita. Biju jau es nobijusies drusku, kādas tās vēlmes tomēr būs, vai spēšu es tās materializēt.  Kad rakstījām vēstules ziemassvētku vecītīm, viņa teica: man taču neko nevajag , man jau viss ir!!

Lai ātrāk ritētu šis laiks pašūdināju zeķi kur ielikt kādu kārumiņu

 Es ar nenocietos un pamēģināju šīs jaukās sniegpārsliņas, tik trauslas un maigas un dejo pie katras māzākās vēsmiņas.