Lasīšana (fināls)

Šito varētu nosaukt par tādu mazo fināliņu. Mans bērns beidzot lasa. Urrā.... 

Atnāk ar grāmatu rokā un paziņo ka lasīs. Es biju diezgan pārsteigta, ka visu laiku nekādu interesi neizrāda, tiek ignorēts šis fakts,  it kā tāda lasīšsana nemaz neeksistētu. Un viņa lasa, lasa vārdus, teikumus un atkārto un saprot, ko ir izlasījusi. Un nu abas māsas lasa viena otrei vakara pasaciņas pirms gulētiešanas.  Es tā priecājos un esmu tik lepna par savu meitiņu, ka gribas man visiem pastāstīt kāds malacītis ir mana dūdiņa.

centos mūsu ikdienā iesaistīt lasīšanu

pat pārgājienā uz lielo koku rakstījām lietu

likām burtus jūras krastā un ķērām butes

atvadas no vasaras

Otrā lieta par ko es esmu patīkami pārsteikta, ka mazā māsa iesaistās lielās māsas mājasdarbu tapšanā ar lielu prieku. Lielajai māsai bija jātaisa plakāts par mūsdienu raganas slotu. Kamēr lielā māsa paprāto ko un kā varētu, mazā māsa jau ir uzskicējusi ideju kas un  kā varētu būt ar visiem burtiņiem. Tagad mēs turpinām lasīšanu un rakstīšanu.

Ar skicīti jau vis nebeidzas, kamēr māsa taisa savu plakātiņu, mana mazā jau ir uztaisījusi savu lielprojektu ragana un princese. Vai jums bērni ar taisa tādus lielus cilvēkus? Man tie ļoti patīk, es tādus skaistumus saņemu visos svētkos un arī pārējie mājinieki, sevi pilnā augumā .

Viens posms nu mums ir pieveikts, nu mēs turpinām apgūs labākas lasītprasmes un rakstīšanu.

Lasām ogas (mācāmies lasīt 3)

Ogas, odziņas , cik gardas tās!  Bet lai tās tiktu apēstas, vispirms rakstām, kā tās sauc. Un tikai tad tās varēs apēst.Teiksiet nežēlīgi?! Bērns jau ir pieņēmis manu piegājienu šai nodarbei un jau ar interesi iesaistās. Par ko es ļoti priecājos.

Rakstām visām odziņām nosaukumus.

Rakstot vārdus, saprotu ka viņa vēl nedzird patskaņus. Vārds tiek rakstīts bez patskaņiem. Uztver tikai līdzskaņus.

Uztaisījām paši savu apēdamo spēli. Iedevu žurnālu, lai sameklē un izgriež burtus.

Saliekam uz lapas sarakstītās kartītes un liekam  apēdamās ogas uz pareizajiem vārdiem. Ceru ka tā viņai šie vārdi paliks atmiņā, nostiprināsies.

Un nu var notiesāt tās gardu muti!!

Lasīt mācīšanās!

          Saprotu ka nu ir laiks man ķerties pie darba, bet ir vasara gribas baudīt un priecāties par vasaras jaukumiem. Mans šīs vasaras moto baudīt vasaru un meklēt radošu pieeju lasīt mācīšanai.

Mans gandrīz sešgadnieks negrib mācīties lasīt, nelīdz kaudzes ar  darbu burtnīcām, ābecēm un kur nu vēl sacītais, visu iemācam vecākajam bēram, kas noteikti iemācīs, mācīsies līdzi un apgūs, nebūs lieku reizi mute jāvirina, kad bērns  noteikti lasīs ātrāk kā vecākā māsa. Atzīšos pat mēģināju iet vieglāko ceļu -  mēģināju viņu uzpirkt, par katru teikumu - naudiņu. Domāju ka vieglais ceļš pie koņču tikšanas stimulēs bērnu..... bet mans plāniņs cieta smagu neveiksmi.  Nekādas intereses, pat grāmata netika paņemta rokā un kur nu vēl mēģināt mani saukt talkā. Tik sākt man ierunāties par to kā atskan lielais NĒ.... 

       Burtus mācījāmies kopā ar vecāko māsu, pat ne kopā, noklausoties kā tiek mācīts vecākajai māsai, mazais ķipariņš 3 gados zināja jau burtus.Tāpēc ar nemaz neiespringu un atļāvos visam virzītites pašplūsmā ar domu redz cik ātri viss mums aiziet, tātad nebūs nekādas aizķeršanās. Zinu ka daudzi saka, kas tur nieks, vēl jau viens gads palicis.  Bet šogad mācoties visu gadu kopā ar pirmklasnieku, tas nav nekāds nieks. Tāda nu ir mūsu izglītības sistēma, lasīt ir bērnam jāprot pirmajā klasē ļoti labi. Jo tas ir visu pamats, lai  izpildītu darba burtnīcās un kontroldarbos dotos uzdevumus, bet  ja nevarēsi izlasīt, kas uzdevuma sākumā ir rakstīts, darbs nav veicams un ne vienmēr skolotāja spēs visus 28 klases skolēnus apstaigāt un nokontrolēt vai ir dzirdējis, jo bieži ir tak  interesantākas lietas.  Un no bērnudārza ar negaidu neko lielu, jo grupā kopā mācāmies ar mazākiem bērniem.

Tā nu ķeros pie darba un veikšu ierakstus, lai sevi kontrolētu un nepiemirstu savu apņemšanos.Jo viss jau ir atkarīgs no mums, cik daudz mēs ieguldam savos bērnos.

Atrādu jums mūsu pirmo mēģinājumu. Mans aicinājums uz lasīšanu beidzās ar vārdiem, es eju spējēties. Teicu, labi tad paspēlēsimies. Sameklēju  sen pirkto burtiņu un zilbīšu kartiņas un devos spēlēties. Rādīšu bildēs kā mums izdevās, bet izdevās...

No burtiem saliek vārdu ar manu palīdzību, jo bija aizmirsies burta r izskats. Nedzird vārdā patskaņus, tad liekam vārdu pa zilbēm.

tas bija jau tas grūtākais posms 

tā mēs spēlējāmies un mācījāmies lasīt

 

un te mans nevieksmīgais pirkums kurā diezgan vīlos, jo ....

pirku burtiņus ar domu taisīt dekorācijas kūkām un citām lietām, pie lielās burtu mācīšanās nolēmu iemēģināt un uztaisīt ledus burtiņus kas piederoši ar vasaras dzērienam, bet....

burti nav tā īsti redzami un vārdus mēs nelikām.  Bet ar visām bēdām virinot saldētavas durvis atklāju ka vēl palikuši pērnie aveņu, zemeņu un smilšērkšķu  krājumi un ļoti labi iederas dzērienam klāt ledus vietā - ideāli karstai vasaras dienai ātri pagatavojams kokteilītis. Viss kas saldētavā krūzē iekšā un turpinam  baudīt  karsto vaaru.

Mikipeles izaicinājums

Solīju un nu atrādu sevis mesto izaicinājumu Mikipelei. 

Pēc jautājuma bērnam, "nu kādu tad tu ballīti gribētu sev", sapratu, ka nu  ir ziepes. Šī ir pirmā ballīe manai mazajai jaunkundzei vienai pašai, kuru viņa patiešām ļoti gaidīja, jo redz viņa būšot pati galvenā, kaut gan es teikšu, ka viņa man ir diezgan kautrīga un atturīga būtne, un nav izrādījusi interesi pēc pūļa.

Nu par tām mikipelēm tā kā es iesāku, bet manam bērnam ir tak topā pašlaik princeses un rōzā . Lielā pārliecībā iesākot pārunas, ko un kā vēlētos, tik par princesēm runāju, bet....Tad nu satraukti metos pie tantes googles prasīt,  ko no tā visa īsā laikā var izdomāt.

 Atradu ļoti jaukas idejas ko un kā darīt un tik daudz melnās krāsas nebiju imantojusi  nu neatceros gan, laikam jau vispār neesmu izmantojusi melno papīru. Nemīlu es melno krāsu.  Redz kā visam pienāk pirmā reize, kā saka nesaki nekad nekad.

Tad nu krāsu pods priekšā un ķērāmies mēs meitenes pie darba. Daudz daudz baltu punktiņu.

Noteikti jau ar vajadzēja ielūgumus.

Un beidzot ar manā namā ir karodziņi, gan ne no auduma, bet tik sen kārotie karodziņi  ir arī man. He, he , man ar par tiem prieks, kā mazai meitenei.

Saposām namu kā kārtīgai minniju ballītei pienākas.

Cepām ar bērniem auzu pārslu cepumus.

un apzieķējām tos ar šokolādi un salipinājām minijas cepumiem bantes

Un sējām daudz lentīšu un līmējām nakļeikas.

Gatavojām groziņus cepumu līdzņemšanai uz mājām. Šī daļa bērniem patīk vislabāk, kad var ko veidot un taisīt, bērni ir ļoti atsaucīgi.

Un torte, mana vienkāršā un ātrā cepumtorte. Mīlu vienkāršās un ātrās receptes, lai dzīvo cepumtortes, jo tā garšo visiem.

Lūk tāds bija mans piedzīvojums ar Minnijām!

Mana vasara

Rit mana atvaļinājuma 10 diena.Un es cenšos tā kārtīgi izbaudīt savas brīvās dienas. Laiks ir paskrējis tik ātri un tik sen ir bijis mans pēdējais ieraksts. Tad nu man sanāks tāds mazs atskatiņš uz manu ātri auļojošo  vasaru.

• Rokdarbiem esmu nodevusies diezgan maz, jo nebeidzamās zīmītes, ko šuvu darbā aizdzina manu radošo garu, ka nemaz negribējās ko darināt.

• Senie, tālie, bet tik nozīmīgie Līgo svētki ar saviem rituāliem. Kuros tapusi ir arī kāda bilde ar mani, jo parasti jau es esmu fotoaparāta otrā pusē. 

•  Esmu sajūsmā par Dabas muzeju, tas ir apmeklēšanas vērts. Es nenocietos un jau trešajā stāvā izvilku fotoaparātu, bet tas ir to vērts. Tik interesanti tur bija. Tik interesanti ir pasniegtas ekspozīcijas, kas pa tiešām aizrauj, ar mazu noslēpumu, kas liek turpināt .... nu kas tad tur, kas tur....

Mēģināju es ar saražot elektrību.

Spēļu istaba

• Pabeidzu tamborēt zilo zaķi. Esmu viņu nodēvējusi par tizlo zaķi.Neesmu sajūsmā par gala rezultātu, bet man sagādā prieks tas  ka zilā zaķa īpašnieks ir sajūsmā par zilo zaķi un Zaķis ir jau kārtīgi noslienāts.

• Mieīrgie vakari Daugavas krastā ar rōzā mākoņu fonu

•  Un protams meiteņu ballītes. Mans mikimaušu izaicinājums.Gatavošanās baļļukam.

Par to kā mums gāja ar Minnijām,  drusku vēlāk.

•  par blogdraugu tusiņu esmu piemirsusi, piedodiet, esmu to savā aizņemtībā palaidusi garām, gribas jau man, bet šo reizi nāksies....

Ūdens pilīte un grīdas lupatiņa

Tāds nu man bija pasūtījums no mazajiem divgadniekiem dārziņā. Mazie cītīgi gatavojas teātra dienām. Cik sapratu ka teātris būs par to kā lietus pilīte meklē savas mājas.
Uzreiz uzbūru ainu no  mūsmājās pašlaik ļoti populārā grāmatiņas un multenes par Lupatiņām

lūk mazs ieskats multenītē

Mani bērni 4-gadnieks un 6-gadnieks ir stāvā sajūsmā par lupatiņām, skatāmies multenīti katru vakaru. Aiznesām ar multenīti uz bērnu dārzu, bērni ir sajūsmā par multenīti. Iesaku, bērni skatījās ar ļoti lielu interesi jau ar pirmo minūti.

Lūk  atradu vēl vienu multenīti iz Lupatiņu dzīves "Kā lupatiņi šūpojās".

l

Mani mīļumi ar ķērās klāt audumu gabaliņiem, lūk ko mazie sameistaroja

Zeltmatīte

Vēl viens kaķis (mans favorīts)

Un nu jums atrādu sameistaroto lāsīti un grīdas lupatiņu.

Lāsītei bija jābūt mazā cilvēkbērna rociņas lielumā, jo viņa ceļos no saujiņas un saujiņu, bet grīdas lupatiņai jābūt tik lielai lai apklātu lāsīti, jo tās būs lāsītei mājas.

Un jā , lupatiņai vajadzēja noteikti savu sejiņu. Pat grīdas lupatiņas ir personības ar savu seju un raksturu.