Rāda ziņas ar etiķeti mazdārziņš. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti mazdārziņš. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2011. gada 10. jūlijs

Princešošanās

     Man ir sācies atvaļinājums.  Un steidzos es baudīt vasaru ar visām tās piedāvātajām iespējām. Pirmās četras dienas es darīju Neko. Pilnīgi neko! Bērni tika nodoti gādīgajās ōpīša un ōmes rokās un es varēju atpūsties un darīt pilnīgi neko, tas man bija ļoti, ļoti nepieciešams.
Un nu ar meitenēm steidzam baudīt  vasaras visus sniegtos labumus.
Plunčājamies jūrā un dipinam pa jūras krastu, tā uzņemot jūras sniegtos labumus.
Homeopāta ieteikums- staigāt daudz pa sāļo jūras krastu, tā ar stiprinot imunitāti un ne tikai....  Pēdiņām tak labs skrubis ar,vai ne!
Un šādi mēs spēlējamies jūras krastā, šito štelli es jums nevarēju neparādīt
bārbijas žāvē matus pie ventilatora
ceļam mājas


ēdam daudz ogu un mellenes ar tak gatavas, mmmm ... ņam ņam
un baudam ar mazdārziņa sniegtās veltes
Un ēdam daudz daudz paštaisīta un ne tikai saldējuma. Par saldējumu citreiz stāstīšu sīkāk.
     Un nu par sen meitenēm apsolītajiem princeškroņiem. Mums ir tāda feina Guntantes dāvāta grāmatiņa. Pēc kuras ar tava meitenēm  kronīši, jo kad tad ja ne tagad, jo drīz jau sāksies skola un tad jau būs tīņu laiks klāt. Un tad jau princešu ēra būs beigusies. Te mazs ieskatiņš grāmatiņā:
Un te lūk paši zelta kroņi, ar kuriem vajadzēja pat doties peldēties.
un lellei tak ar savajadzējās  zelta kronītis
Šajā krāsainajā blogā var atrast vienkāršu recepti princeškronim

P.s. Piedodiet, ka tik maz tagad rakstu, esmu ielekusi ar abām kājām iekšā vasarā, bet kaut ko jau ar drusku paķibinos ar rokdarbiem, tā kā pametusi jūs  neesmu.

pirmdiena, 2011. gada 6. jūnijs

bet nāk tik vecenes, pidirallā pidirallā un stāda pujenes.....

Es ar, es ar varu pēc sirds patikas izpriecāties par peoniju ziediem
un plūkt cik tik sirds kāro, jo dārzam rota ar paliek skaistum-skaistā
Piedod Inga, bet pujenes līdz tavai dzimšanas dienai neizvilks.
Še tev virtuālais peoniju pušķis!


Reiz bija rozīte,
Pidirillā, pidirallā,
Kas skaisti ziedēja,
Pidiridiridirallalā

Bet cits to nolauza,
Pidirillā, pidirallā,
Pie krūts sev piesprauda.
Pidiridiridirallalā!

Reiz bija meitiņa,
Pidirillā, pidirallā,
Ko karsti mīlēju.
Pidiridiridirallalā!

Bet cits to paņēma,
Pidirillā, pidirallā,
Pie krūts sev pieglauda.
Pidiridiridirallalā!

Skauģi man kapu rok,
Pidirillā, pidirallā,
Es kapa nebīstos.
Pidiridiridirallalā!

Es zārkā gulēdams,
Pidirillā, pidirallā,
Spļauj griestos svilpodams.
Pidiridiridirallalā!

Es gaidu meitiņas,
Pidirillā, pidirallā,
kas stādīs rozītes.
Pidiridiridirallalā!

Bet nāk tik vecenes
Pidirillā, pidirallā,
Un stāda pujenes.
Pidiridiridirallalā!

Bet man ir priecīgs prāts
Pidirillā, pidirallā,
Vai nāk vai nenāk kāds.
Pidiridiridirallalā!

pirmdiena, 2011. gada 16. maijs

Mans mazdārziņš

Kā mans dārziņš ir izmainījies pa 4 dienām. Pietiek neaiziet uz dārzu 4 dienas un viss jau ir tik krasi izmainījies. Es jums te stāstu ka zied ķirši un plūmes, bet izrādās, ka jau ābeles zied.

                                                     Jau siltumnīcā ir ēdami pirmie redīsi.
Man mans dārziņš dod relaksēšanās iespējas, tur es atpūšos no savas  ikdienas steigas. Kā smejos, runājot ar savām draudzenēm, dārzs man ir kā smilšu terapija.
Vispār jau es esmu lepna ar savu mazdārziņu, kas man dod gandarījumu. Jau otro gadu man ir pašai sava siltumnīca, kur šogad ar tiks audzēti tomāti, pipari un gurķi. Jau tagad varu baudīt pirmos pašizaudzētos zaļumus.

 Ļoti svarīgi ir arī tas, ka bērniem ar ļoti patīk līdzdarboties tai visā. Sēt sēkliņas, stādīt sīpolus, un vērot kā izaug burkāns, sīpols,  tomāts vai redīss.

 Visvairāk meitenēm patīk laistīties, bez tās  nodarbes nu nekādi, lielās kannas rokās un uz priekšu, pat dažreiz paņem rokā rušekli un pakaplē nezāles.


Mans mazdārziņš atrodas skaistaja daugavas krastmalā,  tāpēc es tur netikai rušinos, bet arī relaksējos, baudot skaisto dabu. Esmu pat iekārtojusi mazu oāzīti-atpūtas stūrīti, kur laiski gulēt šūpuļtīklā un  malkot kafiju, palasīt kādu romānu... bet par to citu reizi .
Tā kā mana rokdarbošanās pārceļas uz mazdārziņu.


svētdiena, 2011. gada 8. maijs

Kolonābelīte "Inese"

Par šito lietu es nespēju klusēt!
      Jau divas nedēļas kopš uzzināju ka tāda ābelīte pastāv, mani kņudināja tā doma, ka man vajag.  Nu vajag un viss un vēl ābele, kas nes manu vārdu, nu kā tādu var negribēt. Braucot sestdien uz laukiem pie mammas, pa ceļam braucām garām Pūres izmēģinājuma dārzkopībai, nu kā lai nepiestāj.  Drusku biju vīlusies ka tā ābelīte bija tik maziņa, bet tas nemazināja vēlmi ābelīti iegādāties. Tā nu es Māmiņdienā tiku pie divām pundur-kolon-ābelītēm "Inese" un saldā "Cukuriņa".

 Es kopā ar savu mammīti un māsu stādīju savas ābelītes

Ceru, ka man nebūs ilgi jāgaida kamēr manas ābelītes izaugs šādas

Tiešām, kā stāsta Inese Drudze Pūres dārzkopības izmēģinājuma stacijas zinātniskā darbiniece, šīs ābelītes ir skaistumam, tak smukas viņas ar būs. Tas mani priecē.


Un jā, vēl kolonābelītes var iegādāties arī,
tāds mazs info:
Lai labi un ātri aug!

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...