Ziemassvētkus gaidot!

  Kā manas meitenes gaida Ziemssvētkus. Mans piecgadnieks skaita kalenārā  pat dienas, cik vēl ir palikušas līdz rūķu ienākšanai mūsmājās.

 Bērni ir tie, kas prot uzburt šo Ziemassvētku brīnumu sajūtu un ienest mājās Ziemassvētku smaržu. 

 pat vīriņš aizrāvās ar piparkūku glazūrēšanu

Arī vēstules Ziemassvētku vecītim esam uzrakstījuši(es ar ceru ka šajos ziemassvētkos man beidzot rūķis atnesīs ilgus gadus gaidīto sniega bumbu). Lasot lielo diskusiju, kas izvērsās Aijas blogā par ziemassvētku vecīti un viņa būtību, es nonācu pie secinājuma, ka esmu ļoti lepna par savu bērnu, par to kāda man ir forša meita. Biju jau es nobijusies drusku, kādas tās vēlmes tomēr būs, vai spēšu es tās materializēt.  Kad rakstījām vēstules ziemassvētku vecītīm, viņa teica: man taču neko nevajag , man jau viss ir!!

Lai ātrāk ritētu šis laiks pašūdināju zeķi kur ielikt kādu kārumiņu

 Es ar nenocietos un pamēģināju šīs jaukās sniegpārsliņas, tik trauslas un maigas un dejo pie katras māzākās vēsmiņas.