Mikipeles izaicinājums

Solīju un nu atrādu sevis mesto izaicinājumu Mikipelei. 

Pēc jautājuma bērnam, "nu kādu tad tu ballīti gribētu sev", sapratu, ka nu  ir ziepes. Šī ir pirmā ballīe manai mazajai jaunkundzei vienai pašai, kuru viņa patiešām ļoti gaidīja, jo redz viņa būšot pati galvenā, kaut gan es teikšu, ka viņa man ir diezgan kautrīga un atturīga būtne, un nav izrādījusi interesi pēc pūļa.

Nu par tām mikipelēm tā kā es iesāku, bet manam bērnam ir tak topā pašlaik princeses un rōzā . Lielā pārliecībā iesākot pārunas, ko un kā vēlētos, tik par princesēm runāju, bet....Tad nu satraukti metos pie tantes googles prasīt,  ko no tā visa īsā laikā var izdomāt.

 Atradu ļoti jaukas idejas ko un kā darīt un tik daudz melnās krāsas nebiju imantojusi  nu neatceros gan, laikam jau vispār neesmu izmantojusi melno papīru. Nemīlu es melno krāsu.  Redz kā visam pienāk pirmā reize, kā saka nesaki nekad nekad.

Tad nu krāsu pods priekšā un ķērāmies mēs meitenes pie darba. Daudz daudz baltu punktiņu.

Noteikti jau ar vajadzēja ielūgumus.

Un beidzot ar manā namā ir karodziņi, gan ne no auduma, bet tik sen kārotie karodziņi  ir arī man. He, he , man ar par tiem prieks, kā mazai meitenei.

Saposām namu kā kārtīgai minniju ballītei pienākas.

Cepām ar bērniem auzu pārslu cepumus.

un apzieķējām tos ar šokolādi un salipinājām minijas cepumiem bantes

Un sējām daudz lentīšu un līmējām nakļeikas.

Gatavojām groziņus cepumu līdzņemšanai uz mājām. Šī daļa bērniem patīk vislabāk, kad var ko veidot un taisīt, bērni ir ļoti atsaucīgi.

Un torte, mana vienkāršā un ātrā cepumtorte. Mīlu vienkāršās un ātrās receptes, lai dzīvo cepumtortes, jo tā garšo visiem.

Lūk tāds bija mans piedzīvojums ar Minnijām!