Līdz skolas gaitām mums vēl gads, bet bērndārzniekam jau ar sanāk doties uz dārziņu 1.septembrī pēc lielās vasaras baudīšanas. Nu sanāk gluži kā skolniekam uzsākt 1.septembrī mācību gadu. Tad ar Sveiciens visām bērnudārznieku mammītēm un viņu ķipapiem 1.septembrī un skolotājas mīļās, labās, lai jums daudz pacietības un mīlestības !
Sašuvu es penāli lai zīmuļi skaisti rindiņā stāvētu un neklejotu apkārt pa atvilkni mācoties bērnudārza gudrības
nācās kopā šūt ar rokām, jo šujmašīnai pārāk asi zobiņi
sāku rotaļāties ar krāsām piepildījumā
gribējās man tās sirsniņas ar sarotāt ar lentītēm un ne tikai...
(varbūt kafiju māniem šis teikums liksies smieklīgs) kafijas pupiņas ar šokolādi smaržoja vienkārši dievīgi, jau pasapņoju ka kafija ar šokolādi ar noteikti tik aromātiski garšotu
Tā ar ņēmu un sašuvu mīļās skolotājas jums tās lielās tašas. Smējāmies, smējāmies par plastmasas kulīšu caurumiem un to lāpīšanu, nu lai tak ir pa smuko.
Pa galvu visu vasaru maisījās tas lapsiņas tēls. Beidzot saņēmos un sašuvu sen solīto lapsas masku. Ļoti vienkārša piegriezne, bet ak vai, nesanāca man iemūžināt kā tādu lapsēnu ātri uzmeistarot, ceru ka vēlāk man izdosies jums parādīt, kā pa fikso sašūt šādu cepurīti. Ar mani ir atgadījies, kas šausmīgs priekš blogera (esmu laikam kļuvusi atkarīga), kam patīk visu iemūžināt bildēs. Man blogošana bez bildēm ir vispār neblogošana. Es vairāk esmu baudītāja ar acīm, nekā tekstu lasītāja vai rakstītāja, tā nu viņš ir. Ar visiem remontiem ir pazudis mans fotoaparāta baterijas lādētājs, nu tas ir tā paslēpies, nu tā paslēpies starp mantu kastēm un maisiem... Domāju jau ka blogošanai būs jāmet miers uz kādu laiku, kad atcerējos ka kaut kur ir mans vecais aparātiņš.
Lūk kur mana feinā lapsiņa
Sarafāns tapa no svārkiem, kas bija nedaudz par gariem
Manai mazajai mīlulei ar ļoti gribējās piemērīt lapsiņas kostīmu
Nu tik ļoti patikās viņai kleita, ka gribēja mazā lapsiņa doties uz veikalu pēc solītā kāruma šādā ietērpā, he he
Kaut kā tā ir sanācis, ka kopš Ziemassvētkiem esmu aplipusi ar sirsniņu šūšanu. Un vēl un vēl tas turpinās. Un es neesmu tikusi no tā vaļā. Šujot kleitu ar ķirsīti, jau roka sniedzās uz kurvja pusi, lai izmestu mazos trijstūra gabaliņus miskastē, kad ieraudzīju jau rokās kāda izskatīsies salātzaļā sirsniņa ar sarkano odziņu.
Māsa izrevidēja skapi un nu meitenēm jaunas štātes. Pie manis atceļoja maiss ar drēbēm, kas pārtop lēni par kleitām un ne tikai kleitām, plānā ar ir svārki un vēl šis tas.
Lūk, lina kleita, kas bija svārki.
Nogriezu svārkiem tik sāniņus, kas pārtapa par roku riņķiem. Aukšpusē nošuvu maliņu, kur iever lentu. Ievēru aukliņu, kas nāca kā jostiņa līdzi svārkiem un apakšmalā piešuvu mežģīnīti. Un vis, Kleita gatava, kā saka, pus-stunda un kleita gatava!
Gribējās man kādu mazu akcentiņu kleitai nu tādu mazu ķirsīti, kaut ko sarkanu, tad nu tapa pa riktīgo ķiršu broša.
Vakar aizejot pēc vecākās meitas uz dārziņu, atskanēja skaļš NĒ vēl NĒ, es vēl neesmu pabeigusi. Tad nu abas ar mazāko meitiņu vilkām nost gumijniekus un devāmies apskatīties ar ko tad viņi tik interesanti nodarbojas, ka vēl negribas nākt mājās.
Visi bērni sasēduši ap lielu galdu, galda vidū kaste ar krāsainu kukurūzu (atgādināja man kukurūzas nūjiņas) un visi ko cītīgi lipina. Teikšu godīgi, mani ar šī lietiņa paņēma un mazajai meitiņai ar patika ļoti. Lūk iemesls kāpēc uzkavējāmies vēl vienu stundu bērnudārzā:
kamēr mēs ar dūdiņu lipinājām čūsku, lielie celtniecības darbi ar jau bija paveikti.
Teikšu interesants materiāls, skaitās dabīgs materiāls - taisīts no kartupeļu cietes un krāsa ir dabūta ar pārtikas krāsvielām, bet teikšu godīgi, es uz to skatos diezgan aizdomīgi, jo krāsoja viņš nu ļoti, ļoti, tāpēc meitenēm teicu, lai mutē nebāž - indīgs.
Kopā to materiālu tur ūdens. Uz galda noliek samitrinātu lupatiņu. Ņem gabaliņu un drusku piespiež pie mitrās lupatiņas un lipina kopā. Ļoti maz nepieciešams ir mitruma, jo ja piespiež pa stipru, viņš sāk izkust. Vakar ar izmēģinājām instrumentus, kas nāk līdzi komplektiņam - ķieģelīšu taisāmais un nazītis. Ķieģeļu presīte dikti gāja pie sirds manai mazajai jaunkundzei, čūskulēns sanāca diktin garš. Ļoti labi šis materiāls līp pie papīra un tur vēl nāca dažādi instrumenti līdzi, kurus nepaspējām izmēģināt, ar kuriem var krāsot un vēl šo to sadarīt. Te var paskatīities, ko un kā darboties ar šo materiālu.
Noteikti jāsameklē un jāiegādājas mums ar, jo ir apsolīts un gribas vēl izmēģināt parīvēt ar rīvīti un krāsot tak ar. Sīkāk ar šo produktu var iepazītieste.
Dodods jaunās spēlītes meklējumos. Noteikti atrādīsim savus experimentus un veikumus.
Es esmu atpakaļ! Nekur jau nebiju pazudusi, tik kārtīgi pūtos. Ar vienu aci jau šad tad ieskatījos, kas notiek bloglandijā. PaldiesAijaiIrēnai un Elīnai par pieminēšanas vērtu manu blogu kā skatāmu. Man tas liels gods!
Bet nu par manis paveikto pēdējās dienās. Klejojot interneta plašumos uzdūros tādai interesantai lietiņai, kā kārtīga ziedu izdauzīšana ar āmuru noved pie ļoti skaista attēla. Nu uzrunāja mani šī lietiņa, jo sanākuši bija ļoti skaisti ziediņi un krāsā ar tāda noturīga. Tad nu mēs ar meitiņām salasījām dažādus ziedus un ķērāmies pie klopēšanas.
Tā drusku biju vīlusies par to procesu, jo nesanāca gaidītais rezultāts, vislabāk izdevās zaļā krāsa, bet ziedu krāsas kaut kā nesanāca. Mēģināju paņemt košākus ziedus te pat no balkona.
Bet tā īsti tomēr nav, mēģināju kārtīgāk izdauzīt- tādas pļekas vien sanāca un nospiedums uz salvetes izskatījās daudz labāks nekā uz papīra.
Papētot tā kārtīgāk šito lietu TE, sapratu ka ar nosaukumu akvareļpapīrs (grāmatnīcā nopērkamu) vis neies cauri šitā lieta, jo ir vajadzīgs ļoti nu ļoti mīksts papīrs, jo vis smukums palika uz salvetes man un vēl noteikti ir vajadzīgs daudz mazāks āmuriņš, jo es ar savu milzīgo veseri dikti viņu izšķaidīju, tāpēc man ar tādas pļekas vien sanāca.
Bet pa to starpu ar kāds smukumiņš ar sanāca.
Tā lūk beidzās mani experimenti ar āmuru, bet ar roku tam neesmu atmetusi, kad sadabūšu mīkstāku papīru, noteikti pamēģināšu vēl.
Par puķu tēmu turpinot, vēl noteikti gribētos ar bērniem pamēģināt salīmēt puķu meitiņas
