Vizuļi

         Par šo lietu ir ļoti grūti rakstīt. Laikam jau tāpēc, ka tajā es ielieku visu sevi, lai atrastu to īsto, to vienīgo. Uztaisīt jau var ātri, bet tā meklēšana. Sākumā es iztaustu ar acīm, meklējot toni un materiālu, visu laiku domājot par dāvanu saņēmēju. Tad caur pirkstiņiem izvirpinu un tad, un tad......Ai, ko tur, tas viss ir pārāk personīgi, labāk skatiet, kas man ir sanācis.

un lūk arī mana lielā bēda, gribēju, tā pa vienkāršo paurķēt, bet....

 

3 Siventiņi un Vilks

Gustava mīļākā pasaka

Meitenes devās šodien svinēt Gustava dzimšanas dienu, bet mammīte  jau iepriekš ķērās pie dāvanas gatavošanas. Tā kā Gustava mīļākā pasaka ir trīs sivēntiņi, tad nolēmu sašūt viņam pirkstiņlelles.

un

Trīs sivēntiņi un vilks

Vēl nolēmu, ka noteikti vajag maciņu, kur salikt lellītes.

Bet, kā jau man man nepietiek ar mazumiņu, kaut kā prasījās  kabatiņu, kur likt lellītes izrotāt, lai uzreiz var redzēt, kas kabatiņai vēderā.

Atrādot  savu veikumu bērnudārza audzinātājām, nolēmām, ka vajag vilkam asti. Tā nu es piešuvu vilkam asti nu vairs ar negribējās atstāt rukšus bez astēm.

Naff naff, Nuff nuff un Niff niff

 Daudz laimes  dzimšanas dienā!

T-krekliņu pārvērtības

                   Kad bērni ir pastiepušies tik garumā ne platumā un skaistie krekliņi nav novalkāti, bet ir kļuvuši pa īsu, nu tā gribas paildzināt to mūžiņu. Nolēmu, ka maiciņas pārtaps par kleitām.

Piemeklēju audumu kastē audumiņus, kas derētu šai krāsas maiciņai, saplēsu strēmelēs un šuvu klāt volānus.

Lūk kas man sanāca pēc pirmā mēģinājuma

 Skatos un brīnos cik dīvaina bilde man ir sanākusi, vēl nespēju kontrolēt savu kniksējamo aparātu

Un te jau ir mans otrais mēģinājums, jo kas ir vienam vajag ar otram

piešujot volānu un apskatot gala rezultātu, izskatījās ka kaut kā pietrūkst

tāpēc tapa klāt pie kakla izgriezuma vēl maziņš volāniņš

tā lūk no divām mazām maiciņām tapa 2 jaunas kleitiņas



Veldzējošās sirsniņas

Kur tad bez veldzējošā dzēriena šajās karstajās dienās.  Tā mēs te izklaidējamies šajās karstajās dienās kopā ar bērniem.

Sasaldējām ķiršu sulu, kurai klāt ir nedaudz ūdens, jo iepriekš mēģinot sasaldēt  100% sulu, man nekas tā ar nesanāca,sula tā ar nesasala,  tāpēc šoreiz pielēju drusku klāt ūdeni.

Taisījām ar meitenēm experimentus, likām cukurūdenī sarkanās ledus sirsniņas

skatījāmies, kā kūst ledus ūdenī

un kļūst vien sarkanāks

un sarkanāks...

Dzinn dzinn, lai jums ar veldzējošs vasaras kokteilītis



bet nāk tik vecenes, pidirallā pidirallā un stāda pujenes.....

Es ar, es ar varu pēc sirds patikas izpriecāties par peoniju ziediem

un plūkt cik tik sirds kāro, jo dārzam rota ar paliek skaistum-skaistā

Piedod Inga, bet pujenes līdz tavai dzimšanas dienai neizvilks.

Še tev virtuālais peoniju pušķis!

Reiz bija rozīte,
Pidirillā, pidirallā,
Kas skaisti ziedēja,
Pidiridiridirallalā

Bet cits to nolauza,
Pidirillā, pidirallā,
Pie krūts sev piesprauda.
Pidiridiridirallalā!

Reiz bija meitiņa,
Pidirillā, pidirallā,
Ko karsti mīlēju.
Pidiridiridirallalā!

Bet cits to paņēma,
Pidirillā, pidirallā,
Pie krūts sev pieglauda.
Pidiridiridirallalā!

Skauģi man kapu rok,
Pidirillā, pidirallā,
Es kapa nebīstos.
Pidiridiridirallalā!

Es zārkā gulēdams,
Pidirillā, pidirallā,
Spļauj griestos svilpodams.
Pidiridiridirallalā!

Es gaidu meitiņas,
Pidirillā, pidirallā,
kas stādīs rozītes.
Pidiridiridirallalā!

Bet nāk tik vecenes
Pidirillā, pidirallā,
Un stāda pujenes.
Pidiridiridirallalā!

Bet man ir priecīgs prāts
Pidirillā, pidirallā,
Vai nāk vai nenāk kāds.
Pidiridiridirallalā!

Blogera komplekts-Pumpiņrasasā

Tas nekas, ka mans Peka ir ticis pie zāļu kokteiļa rītā un vakarā un mana mugura ir kļuvusi sarkana kā vēzim, es nespēju pretoties šim valdzinājumam atkal un atkal, kas vilināja mani katru reizi dodoties pēc kārtējiem nedēļas pārtikas krājumiem. Kaut kā esmu kritusi uz to pumpiņrasasā. Nu nespēju atturēties un nopirku.

Nu piestāv tak manam blogam, skaisti takšs, vai ne?!

Tagad  baudīšu piparmērtu tēju no šīs krūzītes un blogošu, jo kā tad bez tasītes tējas blogojot.

Tapots boa

           Ļoti iepatikās šī zilā dzija, ka nopirku priekš tapošanas, gribējās ko košu priekš pavasara trenča (kaut kā iepatikās man tas vārds no "Ievas pārvērtībām"),

bet kā sacīt jāsaka - sanāca čiks.  Gribējās man skaistu šallīti, bet sanāca boā ar ko tagad rotājas mani bērni.

dzijas pavediens jau reti skaists ar iestrādātu  interesantu lentīti

bet iznākums kaut kā mani neiepriecināja, bet toties bērniem lielumlielais prieks

Rezumē:   bija vērts papriecāties par skaisto  dziju, bet gala rezultāts ne vienmēr sanāk tāds kā gribētos.

Bambusa cepure

Mana bambusšķiedras  pirmā cepurīte ir gatava! 

Kāpām uz riteņiem un devāmies uz dārzu taisīt foto-sesiju.

pa ceļam kārtīgi izpluinījām pieneņu pūkas

 

Tik ļoti gribējās spēlēties smilšu kastē, ka diez ko negribējās mammai  iepōzēt

diezgan dīvaini ir skatīties uz šīm bildēm, kas fotografētas dažas dienas atpakaļ, jo šodien laukā ir tik ļoti, ļoti silts! Urā beidzot nav jātuntulējas un laiciņš ir ļoti silts.

ir ļoti patīkami strādāt ar šīm batikotajām dzijām, jo nav paredzams iznākums. Sanāk ka ir mazs pārsteigums.  Ziediņu tamborēju pēc parauga no grāmatas  "100 ziedi adīti un tamborēti"

pirms došanās mājup saplūcām mazdārziņa labumus

lai mājās notiesātu, vispār jau mani bērni nu nemaz nav uz šitādiem kārumiem, nezinu kā, lai iemāca ēst pašu mazajām rociņām sētos labumus. Man pašlaik šis ir lielākais kārums mmmmm...

Tāda nu mums sanāca tā pastaiga