pirmdiena, 2011. gada 30. maijs

svētdiena, 2011. gada 29. maijs

Ātrās zaķu ausis

Rādu kā ātri uztaisīt šitās zaķa ausis.
Zinu, ka lieldienas ir garām, bet bērnudārzniekam var ievajadzēties zaķu ausis ne tikai lieldienās. Šis ir tāds ātrais variants kad ļoti steidzīgi vajag.

Nepieciešams:
  • Papīrs - balts, rōzā vai zils
  • Līme
  • Auduma lenta
  • Skavotājs
Daram tā:
  1. Vispirms izgriežam no baltā papīra zaķa ausis un pamatnīti, pie kuras tiks piestiprinātas ausis. No rōzā papīra izgriežam viducīšus ausīm.

Vēl mums ir nepieciešama auduma lenta ar ko tiks sasieta maska. Es ņēmu vecos aizskarus un nogriezu lentu 2x platāku kā pamatni. Bet noteikti var izmantot atlasa lentīti vai kā fotogrāfijā-agroplēvi.

2. Pielīmējam baltajām ausīm viducīšus rōzā vai zilus vai smilšukrāsas nu kādas tik sirds kāro un kādas krāsas papīrs ir atrodams skapī.

3. Ņemam auduma lentu un uzliekam papīra pamatu virsū, kur tiks piekniedēdas ausis klāt
Pārlokam pāri auduma lentu pamatam. Sanāk kā pārlokam lentu uz pusēm pa vidu ieliekot papīra pamatu
kniedējam lentu klāt pie papīra galos


4. Nolokam zaķu ausīm maliņas

un kniedējam ausis klāt pamatam


Zaķu ausis gatavas!



trešdiena, 2011. gada 25. maijs

Pet-pudeles otrā dzīve

Lūk kāda jauka tikšanās atkal ar rukšuku, kas šoreiz ir taisīts kā rotaļlieta pašiem mazākajiem

Man jau nu ļoti iepatikās šī rotaļlieta - PABARO MANI
Nu ideāla dāvana mazākajiem pirkstiņiem, ko darboties, tik jābūt modram, lai neiemet kādu mutē.
Skaistulis tak tas ruksis, tik ļoti viņš man atgādina, jau iepriekš aprakstīto ruksi ar zaļajiem lociņiem


Ruksis turpina dzīvot jau savu otro dzīvi, lociņi jau apēsti un pudele ir piepildīta ar zemi. Tagad ruksis sargā zemeņu dēstus priekš mazdārziņa.



otrdiena, 2011. gada 24. maijs

Mani Jaunieguvumi

          Nespēju atturēties un vienaldzīgi paiet garām lielajam dziju kalnam. Nolēmu ka vajadzētu otrajai meitiņai ar uztamborēt cepurīti un tāpēc drosmīgi devos pie lielā dzijas klāsta. Prasīju kokvilnas dziju priekšs cepurītes un man pārdevēja piedāvāja dziju no bambusa šķiedras, tā aizdomīgi uz to skatījos, vai tiešām? Paņemot rokā uzreiz iemīlējos tajā, tik mīksta un maiga, patīkama ādai un arī pēc svara ir vieglāka.
un protams krāsas-saulainas, košas. Noteikti iesaku šo dziju priekš vasaras cepurītēm bērniem un ne tikai cepurītēm.
Mans pirkums neaprobežojās ar vienu dzijas kamoliņu, viens skaistos toņos dzijas kamoliņš, un vēl viens (no otra varētu uztamborēt cepurīti mazajai Emīlijai)... un tad mani lielie plāni turpinājās-dzija priekš tapošanas
tik nezinu kad es to visu veikšu, bet nākamā cepurīte jau ir tapšanas procesā.

otrdiena, 2011. gada 17. maijs

Varbūt tasīti tējas...

Piparmētru vai varbūt ar citroniņu...
Maza skaista dāvaniņa kolēģei
Kuru piepildīšu ar tējas paciņām

Lai jums arī jauka tējošana

pirmdiena, 2011. gada 16. maijs

Mans mazdārziņš

Kā mans dārziņš ir izmainījies pa 4 dienām. Pietiek neaiziet uz dārzu 4 dienas un viss jau ir tik krasi izmainījies. Es jums te stāstu ka zied ķirši un plūmes, bet izrādās, ka jau ābeles zied.

                                                     Jau siltumnīcā ir ēdami pirmie redīsi.
Man mans dārziņš dod relaksēšanās iespējas, tur es atpūšos no savas  ikdienas steigas. Kā smejos, runājot ar savām draudzenēm, dārzs man ir kā smilšu terapija.
Vispār jau es esmu lepna ar savu mazdārziņu, kas man dod gandarījumu. Jau otro gadu man ir pašai sava siltumnīca, kur šogad ar tiks audzēti tomāti, pipari un gurķi. Jau tagad varu baudīt pirmos pašizaudzētos zaļumus.

 Ļoti svarīgi ir arī tas, ka bērniem ar ļoti patīk līdzdarboties tai visā. Sēt sēkliņas, stādīt sīpolus, un vērot kā izaug burkāns, sīpols,  tomāts vai redīss.

 Visvairāk meitenēm patīk laistīties, bez tās  nodarbes nu nekādi, lielās kannas rokās un uz priekšu, pat dažreiz paņem rokā rušekli un pakaplē nezāles.


Mans mazdārziņš atrodas skaistaja daugavas krastmalā,  tāpēc es tur netikai rušinos, bet arī relaksējos, baudot skaisto dabu. Esmu pat iekārtojusi mazu oāzīti-atpūtas stūrīti, kur laiski gulēt šūpuļtīklā un  malkot kafiju, palasīt kādu romānu... bet par to citu reizi .
Tā kā mana rokdarbošanās pārceļas uz mazdārziņu.


svētdiena, 2011. gada 15. maijs

Tamborēta cepurīte

Mana pirmā tamborētā cepurīte ir gatava! Un sanākusi ir tieši tāda kādu es gribēju!!
Cepurīti tamborēju priekš lielās meitas, bet izskatās ka mazajai šis modelis ļoti labi piestāv. Un kur tad meiteņu cepure bez puķītes-rozītes. Beidzot bija iespēja izmantot savu Ziemassvētku dāvanu un meklēju tajā piemērotu ziediņu priekš cepurītes. Lūk ar mans izvēlētais variants.
 Un tāds lūk izskatās mans gala variants
Jau sāku otro cepurīti darināt, bet tā kā ir sācies pavasaris, tad viss laiks pārsvarā tiek aizpildīts ar dārza darbiem, un rokdarbiem atliek maz laika, jo vairāk vilina rušināties pa zemīti. Jau pilnā sparā zied ķirši un plūmes un tūlīt, tūlīt raisīsies vaļā ābeļziedi. Nu nav manas domas nemaz pie rokdarbiem, tik pie dabas košuma.
Baudam skaisto, burvīgo ziedošo laiku!

svētdiena, 2011. gada 8. maijs

Kolonābelīte "Inese"

Par šito lietu es nespēju klusēt!
      Jau divas nedēļas kopš uzzināju ka tāda ābelīte pastāv, mani kņudināja tā doma, ka man vajag.  Nu vajag un viss un vēl ābele, kas nes manu vārdu, nu kā tādu var negribēt. Braucot sestdien uz laukiem pie mammas, pa ceļam braucām garām Pūres izmēģinājuma dārzkopībai, nu kā lai nepiestāj.  Drusku biju vīlusies ka tā ābelīte bija tik maziņa, bet tas nemazināja vēlmi ābelīti iegādāties. Tā nu es Māmiņdienā tiku pie divām pundur-kolon-ābelītēm "Inese" un saldā "Cukuriņa".

 Es kopā ar savu mammīti un māsu stādīju savas ābelītes

Ceru, ka man nebūs ilgi jāgaida kamēr manas ābelītes izaugs šādas

Tiešām, kā stāsta Inese Drudze Pūres dārzkopības izmēģinājuma stacijas zinātniskā darbiniece, šīs ābelītes ir skaistumam, tak smukas viņas ar būs. Tas mani priecē.


Un jā, vēl kolonābelītes var iegādāties arī,
tāds mazs info:
Lai labi un ātri aug!

svētdiena, 2011. gada 1. maijs

Manas veiksmes un neveiksmes

Šodien pabiju dziju veikalā  un ieraudzīju 100% kokvilnas dziju sen gribētam plāniņam:
Uztamborēt bērniem vasaras cepuri.
Zinu jau zinu, ka pēdējās manis pirktās dzijas ir uz krāsu pārejām balstītas, bet ļoti man ir iepatikušās batikotās dzijas. Ņēmu un sameklēju sen noskatītu modeli cepurītei un ķēros pie darba.
Bet, ak vai, atzīšos ka ar tamborēšanu esmu uz jūs, kaut kā man neizdodas. Uzmērīju meitiņai pusgatavo cepuri, konstatēju ka viņa ir pa mazu. Blakus visu tapšanas laiku turēju tamborētu cepuri, kura der meitiņai, un ik pa laikam piemērīju, bet kad mēģināju uzvilkt galvā meitukam, kaut kā sarāvusies tāda maziņa tā bija. Tad nu ņēmu un ārdīju ārā.
Ak, nu nesanāk man kau tā.  Šī atkal laikam man būs lielā cīņa, kas jāizcīna. Nu ļoti man patīk tā dzija, ka negribas man šo iesākto darbu iemest stūrī. Esmu diezgan apņēmības pilna rīt turpināt cīnīties un pieveikt to tambormākslu.  
Lai jums radoša un darbības pilna nākamā diena!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...