Kā mans dārziņš ir izmainījies pa 4 dienām. Pietiek neaiziet uz dārzu 4 dienas un viss jau ir tik krasi izmainījies. Es jums te stāstu ka zied ķirši un plūmes, bet izrādās, ka jau ābeles zied.
Jau siltumnīcā ir ēdami pirmie redīsi.
Man mans dārziņš dod relaksēšanās iespējas, tur es atpūšos no savas ikdienas steigas. Kā smejos, runājot ar savām draudzenēm, dārzs man ir kā smilšu terapija.
Vispār jau es esmu lepna ar savu mazdārziņu, kas man dod gandarījumu. Jau otro gadu man ir pašai sava siltumnīca, kur šogad ar tiks audzēti tomāti, pipari un gurķi. Jau tagad varu baudīt pirmos pašizaudzētos zaļumus.
Ļoti svarīgi ir arī tas, ka bērniem ar ļoti patīk līdzdarboties tai visā. Sēt sēkliņas, stādīt sīpolus, un vērot kā izaug burkāns, sīpols, tomāts vai redīss.
Visvairāk meitenēm patīk laistīties, bez tās nodarbes nu nekādi, lielās kannas rokās un uz priekšu, pat dažreiz paņem rokā rušekli un pakaplē nezāles.
Mans mazdārziņš atrodas skaistaja daugavas krastmalā, tāpēc es tur netikai rušinos, bet arī relaksējos, baudot skaisto dabu. Esmu pat iekārtojusi mazu oāzīti-atpūtas stūrīti, kur laiski gulēt šūpuļtīklā un malkot kafiju, palasīt kādu romānu... bet par to citu reizi .
Tā kā mana rokdarbošanās pārceļas uz mazdārziņu.