Mana pirmā princeškleita tapa pirms diviem gadiem, kad kāda mamma pasūtīja savām meitām princešu kleitas ar ko spēlēties pa māju nu tādas vienkāršas, ar kurām pa māju iejusties pasaku tēlos. Man pašai tas bija tāds liels izbrīns, jo bērnam kam bērnībā bija jāstaigā pa māju ar ne tām labākajām drēbēm, jo smukās kleitas tikai svētkiem. Un tad es atcerējos kā mēs ar māsu revidējām Ōmes lielo kleitu skapi un varējām pārvērsties par karalienēm. Tad es ar ņēmu un sašuvu vecākajai meitai princešu kleitu.
Negribas daudz runāt kāpēc vajag vai nevajag to atbalstīt, bet meitenēm tak patīk pucēties un ne tikai..... Lūk ar apstiprinājums manām pārdomām par princešosanos Māmiņu kluba raidījumā
kam negribas skatīt visu raidījumu, sižets par princešošanos ir 11:53 minūtē
Un nu par Dāvanu Elizatabetītei
Mana mazākā dūdiņa ir apmēram tādā vecumā kā Elizabete. Viņai ar tas gods iepozēt mammas foto.
Lai novilktu skaisto kleitu mammai bija jāapsola, ka uz vārda dienu viņai ar tiks tāda skaista kleita, kā īstai princesei.
Bērnu izdaiļots dāvanu maisiņš!
Meitenes ar drusku piestrādāja pie iepakojuma, jo veikalā tik tādi drūmi dāvanu maisiņi bija pieejami.
Redz kā, katrai nodarbei savs laiks!
Brīnišķīgi!
AtbildētDzēstMan grūti saprast, kāpēc to nevajadzētu darīt. Tā laikam ir tāda padomju laika domāšana - neļaut meitenēm justies kā princesēm, un tad arī izaug biklas sērdienītes. Man gan pašai princešu nav, bet man liekas, ikdiena mūs, meitenes, tāpat gana piespiež pie zemes, un ja pat bērnībā neesam varējušas justies kā princeses, nu tad ir vienkārši bēdīgi.
Vai kronīšus Tu šuvi pati? Kas tas par audumu, un kas ir sapildīts iekšā? Ārkārtīgi skaisti.
Super skaistas kleitas un kronīši!!!!!
AtbildētDzēstAtceros savā bērnībā sēju sev ap jostas vietu lielo deķi ar jostu, protams ar mammas palīdzību, tā man bija svārki 2 kārtās, uzparikte pasmaga, bet tas kaut kā gāja kopā ar to, ka karalienēm būt - ar' nav viegli :D
Un arī uzaugu vidē, kur pa māju jāvalkā tas, ko ārā nevilks; un tagad ik pa reizei uzvelkot savām lēdijām kleitas vai kā savādāk papucējot mājās, redzu cik tas ir svarīgi - actiņas mirdz, noskaņojums pilnīgi cits un ne vien meitenēm; ja viņas savāra kādus podus tieši šādi tērpušās, pat mana disciplīnas uzturēšanas māksla aiziet pa pieskari :D
kroņiem izmantoju trikotāžu, ja to tā var nosaukt. abakhan atradu audumu staipīgu, kas pārklāts ar zelta krāsu. kronis pildīts ar sinteponu, lai forma turas.
AtbildētDzēstnu kāpēc gan lai neprincešotos...
AtbildētDzēstKleitas burvīgas un meitenes tik priecīgas - tas jau vien ir iemesls princešot un pucēt mūsu mīlules :)))
Uz tādām skaistām kleitām skatoties tā vien pašai gribas būt mazai princesei. :)
AtbildētDzēst:)Es PAR princeškleitām un būtībām!!! Un ja vēl mamma pati šuj:) ehh... skaisti!!!
AtbildētDzēst