Es to paveicu!

Urāāāāā!   Es to paveicu!    Mana adītā un ārdītā un atkal adītā kleita ir gatava! Varu sist sev uz pleca un paslavēt sevi, nu beidzot. Esmu apmierināta ar rezultātu.
        Zinu jau zinu, ka ilgi neko neesmu rakstījusi. Cīnījos  ne tikai ar kleitu, bet ar melno mākoni, kas bija tieši savilcies virs manas galvas un ietekmēja manu radošo garu un rosīšanos. Bet nu tas viss ir prom, jo tuvojas lieliem soļiem pavasaris un sīpoli ar jau uz palodzes ir izdzinuši lociņus. Bet nu par pašu kleitu.

         Šī dzija ir ļoti neprognozējama, jo īsti skaidrs nav kā izskatīsies krāsu pārejas, cik plata sanāks viena toņa josla.Man baltā josla sanāca par lielu, tāpēc apakšdaļā adīju klāt vēl volānu. Vispār man prasījās apakšmalā vairāk sarkano, tāpēc volāns ar tika adīts no sarkanā.

      Zināju ka klāt man kleitai noteikti būs puķes, tikai nebiju izdomājusi kādas un kādā tehnikā. viena doma bija izmantot idejas no ziemas svētkos saņemtās grāmatas "100 adīti un tamborēti ziedi", bet puķes tapa no man jauniegūtās mantiņas.
      Īsti pat nezinu kā šo lietiņu pareizi sauc, bet tā kā es biju tapošanas kursos (par iespaidiem un tehniku pastāstīšu citu reizi), tad noteikti tās puķītes ir tapotas, jo pēc manām domām , šī lietiņa ir tapošanas grābekļa mazā versija.
      Lūk te ir tā lietiņa ar kuru var ļoti ātri izveidot skaistus ziediņus (maksāja tikai 1Ls).

     Kā taisīt šos ziediņus var apskatīt Ineses blogā. Te ir mani varianti par ziediņiem, kam beigās piešuvu klāt pērlītes.

Pie kleitas beigās tika piešūtas 2 puķītes. Viens ziediņš tika piešūts pie sprādzītes, kas  rotās meitiņas matus.

 Tāds lūk mans ilgtermiņa darbiņš ir sanācis!

Svinam pavasara gaidīšanas svētkus!