Pūkains, balts un brīvs no sāpēm

Gaidu balto sniegu un brīvu kustēšanos.

Sanācis man tāds gaidīšanas laiks. Kaut kā nemaz negribas rakstīt par to visu. Bet mana rokdarbošanās ir apstājusies. Es nedrīkstu ne adīt, ne tapot, ne šūt, katra mazākā kustība manī rada diezgan nepatīkamas sajūtas-sāpes. Biju tik daudz lietas saplānojusi, ko un kā darīšu, jāizdara vēl tas un tas...... Bet tagad varu tik sēdēt un skatīties.  Vispār jau jautri, iepriekš sūdzējos, ka gribu ļoti ļoti atpūsties, nedarīt neko, nu tā pagulšņāt, paskatīties filmu un nu man ir piespiedu brīvdienas-atpūta  (ha ha). Bet tik ļoti gribas, ko darīt, pat filmu skatoties es vienmēr ko adu vai tapoju. Nemaz nemāku tā gulšņāt un nedarīt neko. 

 Mana skaistā baltā pūkainā šalle tagad dabūs nedaudz pagaidīt kamēr taps pabeigta, eh kā ļoti gribas viņu pabeigt. Man ir ļoti iepatikusies tā dzija, viņa ir tik patīkama, tik jauki ar viņu strādājas, ka pirkstiņi paši ātrāk uz priekšu kustas. Nu kā īsta balta ziemassvētku šallīte.

Pūkaina maiga kā gaidāmais sniedziņš. Nu ļoti patīkams materiāls.

 Tapojamais raksts:  3 uz priekšu 2 atpakaļ uz 3 lieluma tapām.