Šito varētu nosaukt par tādu mazo fināliņu. Mans bērns beidzot lasa. Urrā....
Atnāk ar grāmatu rokā un paziņo ka lasīs. Es biju diezgan pārsteigta, ka visu laiku nekādu interesi neizrāda, tiek ignorēts šis fakts, it kā tāda lasīšsana nemaz neeksistētu. Un viņa lasa, lasa vārdus, teikumus un atkārto un saprot, ko ir izlasījusi. Un nu abas māsas lasa viena otrei vakara pasaciņas pirms gulētiešanas. Es tā priecājos un esmu tik lepna par savu meitiņu, ka gribas man visiem pastāstīt kāds malacītis ir mana dūdiņa.
centos mūsu ikdienā iesaistīt lasīšanu
pat pārgājienā uz lielo koku rakstījām lietu
likām burtus jūras krastā un ķērām butes
atvadas no vasaras
Otrā lieta par ko es esmu patīkami pārsteikta, ka mazā māsa iesaistās lielās māsas mājasdarbu tapšanā ar lielu prieku. Lielajai māsai bija jātaisa plakāts par mūsdienu raganas slotu. Kamēr lielā māsa paprāto ko un kā varētu, mazā māsa jau ir uzskicējusi ideju kas un kā varētu būt ar visiem burtiņiem. Tagad mēs turpinām lasīšanu un rakstīšanu.
Ar skicīti jau vis nebeidzas, kamēr māsa taisa savu plakātiņu, mana mazā jau ir uztaisījusi savu lielprojektu ragana un princese. Vai jums bērni ar taisa tādus lielus cilvēkus? Man tie ļoti patīk, es tādus skaistumus saņemu visos svētkos un arī pārējie mājinieki, sevi pilnā augumā .
Viens posms nu mums ir pieveikts, nu mēs turpinām apgūs labākas lasītprasmes un rakstīšanu.