Skudriņa Tipa

 Skudriņa Tipa ir gatava

Jau iepriekš rakstīju ka veļu skudru. Sataisīju detaļas un cīnījos ar to savienošanu kopā, diez ko labi jau man negāja. Tā ar nekļuvu gudra kā pareizi to darīt. Bet nu tās detaļas kaut kā turas kopā, tā ar ir, kaut kā...

Bet nu skudra ir aizceļojusi uz savu skudru pūzni, gan jau ar vēlāk došu iespēju apskatīt jums ar pārējās skudru pūžņa iemītnieces.

Vudu adatiņas jeb kā es mācos filcēt

"No malas izskatās ka tu baksti vudu lelles", tā es dzirdēju izsakāmies par manu enerģisko divdienu nepārtraukto bakstīšanu.

Lūk, manas vudu adatiņas. Un jā,lielais paldies par ideju  klusi sajust sajūtas..., kā ienest jau pavasari namā. Esmu piekrāvusi pilnu galdu  ar dažādiem sīpoliem, starp kuriem gozējas manas adatiņas. Adatiņas iepirku vairumā, jo speciālisti saka ka ātri lūztot, un manu bērnu pirmais vārds no rīta brīvdienās bija, mammu es gribu filcēt, tāpēc ar tik daudz man viņu.

Lūk, mans pirmais bakstāmais gabals. Ņem cepumu formiņu, liek iekšā villu un tik baksta. Ļoti ērta padarīšana, nav traumējoša un droši var dot bērniem, mans 4-gadnieks vēl ne reizi nav iebakstījis pirkstā.

Idejas nākamajiem darbiņiem smēlos, jau no sen iepazīta bloga http://www.rudu.lv/ Nākamos ļoti gribējās uzbakstīt sen kāroto ābolu un zemeni.

 Bet vairāk jau man gribējās iepazīties ar filcēšanas slapjo tehniku. Manis pirmais saveltais bumbulis ar zvaniņu aizgāja kaķim, nu lai jau tiek tas prieciņš ar viņam. Teikšu tā, tā bumbiņu velšana ir viena smaga padarīšana. Mēģināju sataisīt 9 bumbiņas priekš krellēm, manas rokas bija beigtas, man vairs nebija spēka devītajai bumbiņai. Tur vajag daudz spēka lai sanāktu gluda tā bumbiņa, bez vecuma krunciņām.

Savu pirmo savelto bumbuli mēģināju pabakstīt ar adatu, tā teikt taustos, ko var izveidot un kā. Vispār jau rodas vien vairāk un vairāk jautājumu, kā to un kā to...

Bet vispār man ir plāns safilcēt kukaini, esmu jau iesākusi.  Sākumā savēlu detaļas, tagad pamazām lieku kopā. Kad pabeigšu, gala rezultātu noteikti jums atrādīšu

Mani eksperimenti ar filcēšanu turpinās. Ir vēl viens projektiņš, ko taisu, kur sīkās detaļiņas var ar safilcēt. Bizmāres punktiņus sabakstīju ar adatiņu, jo audums mārei bija no vilnas un ļoti veiksmīgi safilcējās šie materiāli kopā. Tā kā šo tehniku var izmantot dažādi nu gluži kā veidošana.

Pārdomājot visus savus eksperimentus, siecinu ka slapjā filcēšana nav priekš manis, tas ir fiziski grūti un man nemaz negribas mēģināt tālāk čības un cimdus filcēt, tas nav mans, bet pabakstīt šad tad gan varētu.

Pirmā tapotā cepure

Runāju tik runāju par un ap, cik skaistas un tā, bet nemaz neparādu jums to skaistumu, nu tad ņēmu un sabildēju es tās koka sirsniņas. Nu tā piemēroti šai mīlestības dienai.

Zinu ka daudzi mana bloga lasītāji manā blogā ielūkojas tapošanas sakarā. Mīļie tapošanas fani, es esmu tikai tapotāja  iesācēja , esmu es tikai pašā tapošanas sākumā un dalos ar saviem iespaidiem  kā nu protu un saprotu. Nedusmojiet uz mani, jo neesmu nekāda lielā skolotāja, cik saprotu un spēju, dalos ar savām zināšanām. Ņemiet par labu.

Un nu par manu mēģinājumu tapot cepuri.  Tāda man viņa lūk sanāca.

 Cepuri es tapoju tauriņrakstā. Iesāku ar parastām cilpiņām 10 rindiņas un tālāk tauriņrakstu, 9 tauriņu rindas. Maliņu adīju ar adāmadatām sviķelī.

Mani secinājumi: 

• man cepure neder, jo maliņa cepurei noadīta pa stingru
• lai cepure man derētu, noteikti jātaisa vēl tauriņu rindas, jo tai daļā man cepure nespiež
• ja cepuri grib beretveidīgu, noteikti vajag lielāku tapiņu skaitu tapojamajam aplim
• var ar neadīt maliņu cepurei svikelītī, bet ko citu izdomāt (aptamborēt, utt)

Te vēl viena bilde ar cepuri un protams ar sirdīm

 Nu sirsnīgu jums šo dienu!

tapoju Cepuri

Viss viss apkārt tik rōzā un sarkans, gaisā virmo laikam mīlestība. Bija man ar tāds plāniņš sataisīt manas mīļās sirsniņas, jo tiku pie jauna iedvesmas avota, burvīgām koka sirniņpodziņām, bet drusku pietrūka laika, nu tā mazlietiņ. Bet tas jau nekas, sirdis var dāvināt visu gadu. Tūlīt jau ķeršos klāt to darināšanai un rezultātu atrādīšu vēlāk.

Un mans otrais jaunais ieguvums ir apaļais tapojamais dēlis

uz kura es tagad mēģinu uztapot cepuri

cepuri tapoju tauriņrakstā un kas man sanāks galarezultātā, ja nebūs dikti briesmīgi, parādīšu arī jums.

Nu sirsnīgs sveiciens Jums Sirsniņsvētkos

 Maza artava ar no manis šiem svētkiem

 

Rokdarbi bērniem

Esmu palikusi ļoti slinka blogotāja.Mani šis lielais aukstums ir sastindzinājis, ka nemaz vairs nevaru pakustēties. Mani ir pārņēmis kūtrums, kaut sadarīts ir daudz un safotografēts ar, bet ...

Gribēju Jums parādīt ar, ko dara mani bērni, visu laiku tik es es, bet mani bērni ar šo to interesantu sadara paralēli manai rokdarbošanais. 

Viena lieta, kas piesaistīja manu uzmanību vasarā, brīvdabas muzeja gadatirgū

Tāds laiciņš jau ir pagājis gan. Bet tur mani bērni pielipa šīm koka lellītēm. Uz vietas gadatirgū tās varēja izkrāsot ar krāsām.

Es protams neatturējos un nopirku ar lelles līdzņemšanai uz mājām, lai ar ir vēlāk ko padarboties.

Diemžēl nepainteresējos pārdevējai, no kurienes viņa ir un kur vēl var iegādāties tās finiera lellītes, gribētos vēl tās, bet ko nu vairs..
Paraugā lellei tērps  bija izšūts krustdūrienā, bet parastajai lellītei bez caurumiņiem, tērps tika veidots no dažāda lieluma un krāsas pogām.
Manam bērnam krustdūriens vēl ir par sarežģītu, tad viņa šuva kā mācēja.

 kā vienmēr Peka asistē atlaidies uz spilventiņa. Bet lellīte sanāca šāda gala rezultātā. Dziju izvēle pilnīgi paša darbiņa veicēja rokās.

Es nespēju atturēties un iesēju acis.

Galvas sildītājs

Ļoti silta cepurīte,  piemērota šim aukstajam arktiskajam ziemas laikam, pati iemēģināju, nu, ļoti silta.

Cepures pasūtītājs atļāva man parādīt arī jums gala rezultātu pirms paredzētā pasākuma.  Tagad man pat drusku žēl, ka nesafotografēju darba procesu.  Atnesa man veco motociklista ķiveri, kurai bija jāpārtop par pandu. Pats process man sākumā likās tāds drusku piņķerīgs, bet līdz ko apvilku pašu ķiveri ar kažokādiņu, tad jau man iepatikās pašai tā baltā pūkainā ķiverīte un tad jau gribējās ātri, ātri pabeigt darbiņu, lai priecāos par gala rezultātu. 

Ceru ka valkātājs man atsūtīs ar kādu bildi kā ir iejuties tēlā. Jā, šī cepure piedalīsies korporatīvajā baļļukā par tēmu Dziedi ar zvaigzni.

Maniem bērniem ar ļoti patika šī ziemas cepurīte. Ar tādu noteikti var droši šajās dienās izbraukt ar kādu līkumu uz mopēda,  galva noteikti nepārvērtīsies ledus gabaliņā.

Galvenie vaininieki, kā dēļ tapa panda